Veicat bezmaksas reģistrāciju un izbaudiet loģistikas nākotni jau šodien.
Izveidot kontu bez maksas!

Kravas pārvadājumu pavadzīme un konosaments: viss, kas ir jāzina par gaisa, okeāna, dzelzceļa un autotransporta dokumentiem

Starptautiskie pārvadājumi un darījumi ietver dažāda veida dokumentus. Viena no svarīgākajām dokumentācijas daļām ir pavadzīme, kura atkarībā no pārvadāšanas veida tiek saukta par CMR, konosamentu vai gaisa kravas pavadzīmi. Pavadzīme ir svarīgs dokuments, kas sniedz būtisku informāciju par sūtījumu un bieži vien darbojas kā juridisks līgums starp sūtītāju un pārvadātāju.

Šajā rakstā sniegsim pārskatu par izplatītākajiem pavadzīmju veidiem un to galvenajām atšķirībām.

Dažāda veida pavadzīmes

Pavadzīme vai konosaments ir nepieciešams veicot starptautiskus pārvadājumus ar gaisa, jūras, dzelzceļa vai autotransportu. Dokumenta galvenais mērķis ir sniegt informāciju par kravu, bet dažos gadījumos tas var darboties arī kā maksājums un būt nepieciešams apdrošināšanas nolūkos. Parasti, plānojot kaut ko nosūtīt, jums būs nepieciešama pavadzīme.

Procesi var kļūt nedaudz sarežģītāki, ja runa ir par dokumentiem, kas nepieciešami dažādiem transporta veidiem – gaisa un jūras kravām tiek pievienoti atšķirīgi dokumenti. Dažreiz pat vienam transporta veidam var būt nepieciešami dažādi dokumenti.

Vispārīgā informācija:

  • Jūras kravu pārvadājumiem ir nepieciešams konosaments.
  • Gaisa kravu pārvadājumiem ir nepieciešama aviopārvadājumu pavadzīme.
  • Pārvadājot kravas ar autotransportu, ir nepieciešams CMR (saīsinājums no “Contrat de Transport International de Marchandises par Route”).
  • Dzelzceļa kravu pārvadājumiem – CIM dokuments.

Konosaments (jūras pārvadājumi)

Veicot jūras kravu pārvadājumus, ir nepieciešams konosaments. Šo dokumentu dažreiz sauc arī par “okeāna konosamentu”, un to nevajadzētu sajaukt ar parasto pavadzīmi. Atšķirība ir tāda, ka konosaments pēc būtības ir autoritatīvs, kas nozīmē, ka tas apliecina īpašumtiesības uz kravu, proti, kam ir konosaments, tam pieder krava.

Tomēr pavadzīme un konosaments parasti satur viena veida informāciju:

  • preču aprakstu,
  • nosūtīšanas datumu,
  • līguma nosacījumus,
  • informāciju par nosūtītāju, pārvadātāju un
  • galamērķi.

Lai gan konosaments ne vienmēr ir nepieciešams (piemēram, sūtot ar uzticamiem partneriem vai sadarbojoties ar tiem), dokuments ir juridiski saistošs un garantē piegādi bez sarežģījumiem.

Tas ir nepieciešams arī tad, ja nosūtīšanas procesā ir iesaistīta trešā puse. Konosamenta sastādīšana ir salīdzinoši vienkārša, jo tiešsaistē ir pieejamas vairākas veidlapas un atliek vien aizpildīt vēlamo veidlapu ar korektu informāciju. Konosamentu aizpilda pārdevējs, taču, lai tas būtu juridiski saistošs, tas ir jāparaksta pilnvarotajam aģentam. Lai procesi neizskatītos tik vienkārši, patiesībā ir arī dažāda veida konosamenti. Vairāk par tiem varat lasīt šeit.

Divi okeāna kuģi ar konteineriem ostā

Jūras kravu pārvadājumiem ir nepieciešams konosaments. Dažādi pavadzīmju veidi. © Foto: Pixabay.

Gaisa kravas pavadzīme (gaisa kravas)

Gaisa kravas pavadzīme (AWB), kā norāda nosaukums, tiek izmantota veicot gaisa kravu pārvadājumus kopā ar precēm, kas tiek sūtītas ar gaisa transportu, sniedzot informāciju par sūtījumu un iespēju sekot tā atrašanās vietai.

Tāpat kā konosaments, arī AWB starptautiskajā tirdzniecībā ir juridiski saistošs kravas pārvadājuma līgums starp nosūtītāju un pārvadātāju un kalpo kā apliecinājums, ka aviokompānija ir saņēmusi kravu. Tā nosaka sūtījuma noteikumus un nosacījumus. Tāpat kā jebkuras citas pavadzīmes gadījumā, visām iesaistītajām pusēm tiek nodrošinātas vairākas kopijas.

Gaisa kravas pavadzīme satur informāciju par:

  • nosūtītāja nosaukumu un adresi,
  • saņēmēja nosaukumu un adresi,
  • nosūtīšanas un galamērķa lidostu kodus (trīs burti).

Tāpat ir jānorāda sūtījuma muitas vērtība, svars un cita informācija par sūtījumu, kā arī jebkādi īpašie norādījumi. Juridiskajā dokumentā ir ietverti arī pārvadātāja noteikumi un nosacījumi, piemēram, atbildības ierobežojumi un prasību iesniegšanas kārtība.

Kāda ir atšķirība starp gaisa kravas pavadzīmi un konosamentu?

Galvenā atšķirība starp AWB un konosamentu ir tā, ka pirmais nav apspriežams, kas nozīmē, ka tajā nav norādīts, kad sūtījums tiks nosūtīts vai saņemts. Lai gan konosaments ir juridisks dokuments starp nosūtītāju un pārvadātāju, kurā ir arī sīki aprakstīts preču veids, daudzums un galamērķis, tas darbojas arī kā sūtījuma saņemšanas apstiprinājums, kad preces tiek piegādātas. Tomēr AWB, kas nav apspriežams dokuments, neietver preces vērtību – tas ir vienkārši līgums par transporta pakalpojumiem.

CMR (autopārvadājumi)

Zināma arī kā CMR pavadzīme. Šis dokuments ir nepieciešams veicot starptautiskus sūtījumus ar autotransportu. CMR ir ļoti līdzīga parastajām pavadzīmēm, bet ar vienu būtisku atšķirību, proti, tā darbojas arī kā apdrošināšanas dokuments. Ja pārvadāšanas laikā prece tiek bojāta vai nozaudēta, CMR dod preces īpašniekam tiesības celt prasību pret pārvadātāju par zaudējumu atlīdzību.

Kopumā dokuments kalpo kā pierādījums autopārvadājuma līguma noslēgšanai, nosaka darbības apjomu un atbildību, kā arī apraksta iesaistītās puses. Plašāku informāciju par starptautisko sūtījumu apdrošināšanu var apskatīt šeit.

CMR noteikumus regulē un tā nosaukums ir iegūts no “Contrat de Transport International de Marchandises par Route” (no franču valodas “Konvencija par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu”), kas ir plaši piemērota starptautiskos autopārvadājumos vairāk nekā piecus gadu desmitus. CMR dokumentu parasti pārvadātājam (šoferim) izsniedz sūtītājs, jo tajā var būt arī norādījumi pārvadātājam.

Divas kravas automašīnas uz lielceļa

Svarīgi atzīmēt: dažādiem transporta veidiem ir nepieciešamas dažāda veida pavadzīmes. © Foto: Pixabay.

CIM pavadzīme (dzelzceļa kravu pārvadājumi)

Dzelzceļa transporta dokumentus vai dzelzceļa pavadzīmes visbiežāk sauc par CIM pavadzīmēm vai vienkārši CIM dokumentiem. CIM dokumenti tiek izmantoti dzelzceļa pārvadājumu gadījumā, lai apstiprinātu, ka dzelzceļa pārvadātājs ir saņēmis preces, un pierādītu, ka starp pārdevēju un pārvadātāju ir noslēgts pārvadājuma līgums.

Tas palīdz būt informētam, ka starptautiskie dzelzceļa pārvadājumi ievēro starptautisko un vienoto OTIF (Starptautiskā dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizācija) likumu sistēmu. Tiesību aktu sistēma ir pazīstama kā COTIF (Konvencija par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem), un šīs konvencijas B pielikums tiek saukts par CIM dokumentu (Vienoti noteikumi par starptautisko dzelzceļa kravu starptautisko pārvadājumu līgumu). Tāpēc jebkurš transporta dokuments, kas ir sastādīts saskaņā ar CIM konvenciju, ir pazīstams kā CIM pavadzīme vai CIM dokuments.

Ir svarīgi atzīmēt, ka CIM pavadzīme nav apspriežams transporta dokuments, kas nozīmē, ka tas nav preču dokumenta nosaukums un ka visi dzelzceļa pārvadātāji var piegādāt preces saņēmējam bez transporta dokumenta oriģināla. Tas, savukārt, nozīmē arī to, ka eksportētājiem un bankām jābūt uzmanīgiem, strādājot ar akreditīvu, kurā kā pārvadājuma dokuments tiek pieprasīta dzelzceļa transporta pavadzīme, jo nedz eksportētāji, nedz arī bankas nevarētu nodrošināt preces kā ķīlu.

Kopsavilkums

Kravu pārvadājumu pavadzīmes, konosamenti vai citi līdzīgi dokumenti (atkarībā no transporta veida) ir būtiski dokumenti, pārvadājot preces ar gaisa, jūras vai sauszemes transportu. Dažādiem transporta veidiem ir nepieciešamas dažāda veida pavadzīmes, taču būtībā tās visas darbojas kā līgums starp sūtītāju un pārvadātāju un ietver informāciju par sūtījumu.

Lai gan tiešsaistē ir pieejamas dažādas veidlapas un norādes pavadzīmju sastādīšanai, tas var būt mulsinošs uzdevums ikvienam iesācējam starptautiskajā loģistikas nozarē. MyDello katru dienu nodarbojas ar starptautiskiem transporta un tirdzniecības dokumentiem un zina visas sīkākās detaļas par šīm procedūrām. Ja jums ir nepieciešams padoms saistībā ar pavadzīmēm vai vēlaties uzticēt savus sūtījumus pieredzējušai trešajai pusei, sazinieties ar mums.

Iekļūšana ārējā tirgū prasa pamatīgus priekšdarbus, ir jāpārdomā stratēģija, mārketinga aktivitātes un loģistikas risinājumi. Tā kā loģistikas platforma MyDello Zviedrijas tirgū ienāca nesen,  dalāmies ar norādījumiem un padomiem, kas būtu jāņem vērā, ienākot Zviedrijas tirgū un kas būtu jāzina par Zviedrijas biznesa kultūru.

Iepazīstiet savu jauno klientu uzvedību un patēriņa paradumus

Lai gan varētu domāt, ka globalizācija ir padarījusi Eiropas kopējo patēriņa kultūru ļoti līdzīgu, patiesībā katrā valstī ir atšķirīgi paradumi.

Uzziniet par vietējiem noteikumiem, kas ietekmē jūsu biznesa jomu

Daudzas jomas Eiropas Savienībā tiek regulētas centralizēti, tomēr dažos gadījumos var tikt pievienotas vietējās prasības un standarti.

Nenovērtējiet par zemu vietējās valodas nozīmi

Zviedri ļoti labi runā angliski, bet jūs vienmēr esat izdevīgākā pozīcijā, runājot ar viņiem zviedru valodā.

Uzticības radīšana un ilgtermiņa attiecību veidošana Zviedrijā ir panākumu atslēga. Igauņiem un zviedriem ir daudz kopīga, taču, veicot darījumus ar zviedriem, jāpatur prātā vairākas nianses:

  1. Izbaudiet sanāksmes. Zviedriem patīk sanāksmes. Tāpēc esiet gatavi brīfingiem, plānošanas sanāksmēm, organizācijas sanāksmēm un pēcsanāksmēm. Pieturieties pie dienas kārtības un vienmēr rūpīgi sagatavojieties.
  2. Plānošana ir visa pamatā. Tā kā zviedriem patīk lietas iepriekš saplānot, plānošanas prasme ir ārkārtīgi svarīga. Zviedrijas biznesa kultūrā nav vietas spontanitātei.
  3. Lēmumu pieņemšana prasa laiku. Negaidiet, ka lēmumi vai rezultāti dzims ātri. Tā kā zviedri lēmumus pieņem vienprātīgi, lēmumu pieņemšanas procesi ir gari. Īpaši lielās organizācijās. Pamatojoties uz faktiem, viņi analizē un apsver ilgu laiku. Tāpēc ir jābūt pacietīgam un konsekventam un jāsaprot, ka ir vajadzīgs laiks, lai sasniegtu rezultātus un vienošanos.
  4. Fikas pauzes. Nekad neatsakieties no tases kafijas. Kafijas pauzes jeb „fikas” ir neatņemama Zviedrijas biznesa kultūras sastāvdaļa. Atcerieties: kafijas pauzes laikā izvairieties runāt par darbu. Fikas ir laba iespēja socializēties un labāk iepazīt vienam otru. Fikas pauzes parasti ir divas reizes dienā – no rīta un pēcpusdienā.
  5. Turiet small-talk godā. Sāciet katru tikšanos ar nelielu small-talk jeb pieklājības sarunu. Tām ir svarīga loma attiecību veidošanā un uzturēšanā. Šādas small talk arī mazina komunikācijas spriedzi un noved pie dziļākas sarunas. Parasti small talk tēmas ir saistītas ar laikapstākļiem, nedēļas nogales plāniem un citām neitrālām tēmām.
  6. Zviedru organizācijās nav hierarhijas. Darbinieki ir līdzvērtīgi, attieksme pret vadītājiem ir neformāla, komunikācija – tieša un labvēlīga. Tas rada patīkamu un mierīgu darba vidi.

Rezumējot, pirms ienākšanas Zviedrijas tirgū iesakām veikt pamatīgus priekšdarbus, iepazīties ar Zviedrijas tirgus specifiku un būt pacietīgam. Svarīgi ir arī apmeklēt profesionālos centrus, izstādes, kur var nodibināt kontaktus ar potenciālajiem sadarbības partneriem.

Viens no izplatītākajiem dokumentiem, kas attiecas uz starptautiskajiem pārvadājumiem, ir rēķins — dokuments, kas nepieciešams preču eksportam uz citām valstīm un ko dažkārt dēvē arī par eksporta faktūrrēķinu.

Rēķins ir svarīgs visiem piegādes ķēdes dalībniekiem — pārdevējam un pircējam, ekspeditoriem, muitas brokeriem un arī bankai, tāpēc  galvenā prasība ir rēķina aizpildīšana angļu valodā, lai visi procesa dalībnieki varētu saprast tajā iekļauto informāciju.

Kas ir rēķins?

Rēķinus izmanto, lai aprēķinātu nodokļus un nodevas, kas samaksātas muitošanas laikā, un tie kalpo arī kā pārdošanas pierādījums eksportētāja un importētāja darījumam. Tos nevajadzētu sajaukt ar citiem dokumentiem, piemēram, priekšapmaksas rēķins  (invoice proforma), iepakojuma specifikācija, vai konosamentu.

Lai gan nav grūti aizpildīt vai izveidot rēķinu eksportam, ir svarīgi, rēķins tiktu izveidots, ievērojot pareizu procedūru, lai tas saturētu visus nepieciešamos elementus un lai tajā nebūtu kļūdu.

Pat neliela kļūda rēķinā var negatīvi ietekmēt uz jūsu uzņēmumu. Tas ir iemesls, kāpēc daudzi tirgotāji šo uzdevumu automatizē, novēršot jebkādu cilvēka kļūdas iespēju.

Human behind the computer drafting an commercial invoice

Rēķina iesniegšana nav sarežģīta, taču tajā nedrīkst būt kļūdas. Šī iemesla dēļ to bieži vien automatizē.

Kad ir nepieciešams rēķins?

Rēķinu pārdevējs (eksportētājs) izsniedz klientam (importētājam) pirms preču nosūtīšanas.

Kad prece ir gatava nosūtīšanai, eksportētājs sagatavo visus nepieciešamos dokumentus, tostarp rēķinu. Lai importētājam nebūtu problēmas muitā sakarā ar nodevu vai nodokļu aprēķināšanu un piemērošanu, eksportētājam rēķinā ir jānorāda precīza un patiesa informācija par precēm.

Piemēram, kļūda pircēja adresē vai uzņēmuma nosaukumā var izjaukt piegādi. Ja netiek iekļauts iepakojumā esošo preču apraksts un sūtījuma mērķis, tad var rasties problēmas muitā.

Kāda informācija rēķinā ir svarīga?

Commercial invoice template in the hand of human

Visiem rēķiniem ir standartizēts formāts, un tas nozīmē, ka rēķina izveide ir diezgan vienkāršs uzdevums.

Rēķinā jābūt iekļautai noteiktai informācijai, tostarp pārdevēja un pircēja informācijai, kā arī piegādes un samaksas noteikumiem. Būtiski ir norādīt pircēja nosaukumu (vārdu, uzvārdu), adresi un kontaktinformāciju, lai krava netiktu aizkavēta ceļā, kā arī pilnīgu informāciju par nosūtītāju, ja pārvadāšanas procesā rodas jautājumi.

Preču apraksts un pareizs HS kods (muitas kods) ir svarīgi faktūrrēķina elementi.

Šī informācija sniedz valsts muitas dienestam precīzu izpratni par to, kādas preces tiek izvestas, kā arī pircējam šī informācija palīdz pareizi aprēķināt nodokļus un muitas nodevas un pēc tam ātri noformēt visus nepieciešamos muitas dokumentus galamērķa valstī. Informācijai jābūt patiesai un jāatspoguļo īstenība.

Muitas kodus var pārbaudīt Eiropas Nodokļu un muitas savienības tīmekļa vietnē.

Pārvadājot preces Eiropas Savienības robežās, muitas rēķins nav obligāts un ir paredzēts tikai informatīviem nolūkiem. Ar ES valstu sarakstu varat iepazīties šeit.

Kad tiek izmantots priekšapmaksas rēķins?

Rēķinus dažreiz jauc ar pirms rēķiniem. Galvenā atšķirība starp tiem ir tāda, ka rēķins ir grāmatvedības dokuments, kamēr pirms rēķins ir tikai informatīvs dokuments.

Kad ar pircēju tiek saskaņoti darījuma noteikumi, dažkārt tiek sastādīts priekšapmaksas rēķins — dokuments ar provizorisku informāciju par eksportētajām precēm, kas ir nepieciešams pircējam, lai veiktu avansa maksājumu.

Priekšapmaksas rēķins nav eksporta dokuments, tāpēc, nosūtot preces uz ārzemēm, pārliecinieties, ka tām ir pievienots pareizi sagatavots rēķins, jo pretējā gadījumā sūtījums var aizkavēties muitā.

Rēķina aizpildīšanas instrukcija

Visiem rēķiniem ir standartizēts formāts, un tas nozīmē, ka rēķina izveide ir viegli saprotama un diezgan vienkārša. Labākais veids, kā to izdarīt — izmantot rēķina paraugu. Tomēr pat tad, ja tiek izmantots dokumenta paraugs, ir jāpārliecinās, ka rēķinā ir visi nepieciešamie lauki.

Informācija, kas jāiekļauj rēķinā:

  1. rēķina numurs un izrakstīšanas datums,
  2. pārdevēja nosaukums un bankas rekvizīti, kā arī viņa adrese un kontaktinformācija,
  3. pircēja nosaukums, kā arī viņa adrese un kontaktinformācija,
  4. preču izcelsmes valsts (valsts, kurā ražotas eksportējamās preces),
  5. preču galamērķa valsts,
  6. preču un iepakojuma veida pilnīgs apraksts,
  7. preču muitas kods,
  8. preču un iepakojumu daudzums katrā vienībā,
  9. izmantotā valūta,
  10. preču vērtība un cena,
  11. jebkādas papildu izmaksas,
  12. pārvadāšanas nosacījumi saskaņā ar Incoterms 2020,
  13. samaksas nosacījumi,
  14. eksportēšanas datums, galamērķis un transportlīdzeklis,
  15. nosūtītāja paraksts.

Kad ir sastādīts rēķina projekts, mēs iesakām to nosūtīt pircējam apstiprināšanai, lai viņš varētu apstiprināt, ka visa informācija ir norādīta pareizi.

Kad visi nosacījumi ir saskaņoti un preces ir gatavas nosūtīšanai, sagatavojiet 3 rēķina eksemplārus: vienu muitai nosūtīšanas valstī, vienu galamērķa valsts muitai un vienu — preču pircējam. Sūtījumiem ES iekšienē šie nosacījumi nav būtiski.

Visbeidzot —rēķins ir jāizdrukā un jāpievieno iepakojumam caurspīdīgā aploksnē, lai muita vēlāk varētu pārbaudīt iepakojumu.

Noslēgums

Rēķins ir būtisks dokuments visiem starptautiskiem preču piegādes darījumiem. Tas ir gan piegādes apliecinājums, gan obligāts dokuments jebkurai pārrobežu tirdzniecībai. Lai gan nav grūti izveidot rēķinu, jebkura kļūda dokumentā var novest pie tā, ka jūsu sūtījums tiek atcelts vai aizkavēts.

Jebkurš uzņēmums, kas ir iesaistīts importa, tranzīta, eksporta vai citās muitas operācijās Eiropas Savienībā, agri vai vēlu nonāk situācijā, kad tam nepieciešams Uzņēmēja reģistrācijas un identifikācijas (EORI) numurs.

To pieprasa ES muitas tiesību akti, kad jebkurā dalībvalstī eksportē vai importē preces. Šis unikālais identifikācijas numurs tiek izmantots, lai identificētu jūsu uzņēmumu kā importētāju, un tas ļauj jums atgūt importa PVN.

Tātad, kam ir nepieciešams EORI numurs, kur tas tiek izmantots un kā to iegūt?

Kam nepieciešams EORI numurs?

Pēc definīcijas EORI numurs ir nepieciešams ikvienam ES reģistrētam uzņēmējam, kurš ir iesaistīts starptautiskajā tirdzniecībā. EORI numurs ir nepieciešams arī jebkuram trešās valsts uzņēmējam, kurš vēlas pārvadāt vai pārdot preces Eiropas Savienībā.

Šo numuru ES muitas administrācija visās dalībvalstīs izmanto visu veidu tirdzniecības operāciju un procedūru laikā.

Jāuzsver, ka EORI numurs attiecas ne tikai uz uzņēmumiem, bet to var saņemt un izmantot arī personas, kas iesaistītas starptautiskajā tirdzniecībā. Īsi sakot, ikvienam, kurš vēlas veikt tirdzniecības operācijas ES vai ar ES, ir nepieciešams EORI numurs.

Vienīgais gadījums, kad jums nebūs nepieciešams EORI numurs, ir tad, ja jūsu uzņēmējdarbība notiek tikai vienā dalībvalstī, piemēram, tikai Igaunijā, un jums nav importa/eksporta sakaru ar citām valstīm — vai arī jūs pārvadājat preces tikai personīgai lietošanai.

Kur tiek izmantots EORI numurs?

Tā kā EORI pamatā ir uzņēmuma identifikācijas numurs Eiropas Savienībā, to izmanto visās muitas procedūrās, ko veic uzņēmēji. Nav svarīgi, vai jūs ievedat preces Eiropas Savienībā, Apvienotajā Karalistē vai citās valstīs — strādājot ar Eiropas Savienības muitu, jums būs nepieciešams EORI numurs.

Kāpēc jums ir nepieciešams EORI numurs Eiropas Savienībā un ārpus tās?

Jebkuram ES muitas dienestam būs vajadzīgs EORI numurs, lai apstrādātu uzņēmuma vai privātpersonas dokumentāciju. Lai gan EORI numuri ir nepieciešami visiem uzņēmumiem un personām, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, uzņēmējiem, kuri vēlas importēt, transportēt preces vai citādi iesaistīties tirdzniecībā ar kādu no dalībvalstīm, EORI numurs būs vajadzīgs arī muitas tiesību aktiem.

Situācijas, kurās uzņēmējam, kurš neveic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, būs nepieciešams EORI numurs, ir šādas:

  • muitas deklarācijas iesniegšana ES muitas teritorijā;
  • ievešanas kopsavilkuma deklarācijas (ENS) vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas (EXS) iesniegšana;
  • pagaidu uzglabāšanas deklarācijas iesniegšana ES muitas teritorijā;
  • darbs kā pārvadātājam pa jūru, pa iekšējiem ūdensceļiem vai pa gaisu;
  • darbs kā pārvadātājam, kas ir saistīts ar muitas sistēmu un vēlas saņemt visus paziņojumus, kas paredzēti tiesību aktos muitas jomā.

Fiziskām personām vai personām, kuras nav uzņēmēji, tādās situācijās būs jāreģistrējas EORI numura saņemšanai.

Kā reģistrēties EORI numura saņemšanai?

Ikvienam uzņēmumam, kas vēlas veikt uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā vai kādā no tās dalībvalstīm, ir jāreģistrējas EORI numura saņemšanai. Personām vai uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienības muitas teritorijā, ir jāpieprasa numura piešķiršana tās valsts muitas iestādē, kurā tie veic uzņēmējdarbību.

Uzņēmējiem vai privātpersonām ārpus ES jāiesniedz reģistrācijas pieprasījums tās ES valsts muitas dienestam, kas atbild par vietu, kur pirmo reizi iesniedz deklarāciju vai pieteikumu lēmuma pieņemšanai.

Parasti tā ir pirmā ievešanas valsts ES, piemēram, kad jūsu preces pirmo reizi tiek izkrautas Maltā, jums ir jāreģistrējas EORI numura saņemšanai Maltas ES muitas iestādē.

Visu Eiropas Savienības dalībvalstu muitas iestāžu tīmekļa vietņu sarakstu var atrast šajā saitē.

Pats reģistrācijas process ir diezgan vienkāršs, un tam nevajadzētu aizņemt pārāk ilgu laiku. Dažādās dalībvalstīs tas var atšķirties, bet vidēji procesa veikšana aizņem aptuveni 3 līdz 10 dienas. Dažās valstīs, piemēram, Igaunijā, Somijā vai Latvijā, tas varētu būt daudz vienkāršāk un ātrāk, savukārt tādās valstīs kā Francija un Vācija šis process var aizņemt ilgāku laiku.

Procedūras ilgums var būt atkarīgs no pieteikuma iesniedzēja sākotnējās reģistrācijas valsts, kā arī no citiem faktoriem.

Noderīga informācija, trešās puses reģistrācija

Reģistrēšanās vai pat noteikšana, vai jūsu uzņēmumam ir nepieciešams EORI numurs, sākumā var šķist diezgan sarežģīta. It īpaši tad, ja runa ir par citu valstu muitas iestādēm. Daži uzņēmumi var dot priekšroku ārējai palīdzībai vai arī uzdot citiem organizēt viņu EORI numura reģistrācijas procesu, lai gan to ir iespējams izdarīt arī pašiem.

Šādi ārējie uzņēmumi var palīdzēt nodrošināt, lai viss atbilst pieteikumam, un sniegt padomus par paraugpraksi, kā arī jaunāko informāciju par Eiropas muitas noteikumiem. Uzņēmumā MyDello mēs lepojamies ar savu pieredzi un zināšanām par šo tēmu, kā arī ar pozitīvām klientu atsauksmēm gan par EORI reģistrāciju, gan par citu muitas prasību izpildi.

Droši vērsieties pie mums, ja neesat pārliecināts par savām regulatīvajām vai loģistikas vajadzībām Eiropas Savienībā un ārpus tās. Mēs arī iesakām šeit iepazīties ar oficiālo informāciju par Uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas numuru.

Starptautiskais jūras transports parasti asociējas ar krāsainu konteineru kraušanu kravas kuģī — šādu skatu mēs visi noteikti esam redzējuši. Lai gan transporta konteineri daudziem no mums liekas vienkārši parastas taisnstūrainas kastes, patiesībā ir pieejams daudz un dažāda lieluma transporta konteineru klāsts ar standartizētiem izmēriem.

Pateicoties starptautiski saskaņotai transporta jeb kravas konteineru sistēmai, vienas un tās pašas “kastes” var izmantot dažādiem pārvadājumiem. Pamatojoties uz to, bieži jūras transporta konteinerus mēdz dēvēt par intermodāliem – tos var izmantot gan uz kuģiem vai vilcienu platformām, gan autotransportam. Lai arī pirmajā acu skatienā šie konteineri izskatās ļoti līdzīgi, ikvienam, kurš vēlas veikt starptautiskus preču pārvadājumus, izmantojot jūras transportu, ir jāpārzina dažādi transporta konteineru veidi.

Par jūras transporta konteineriem parasti jautā: kādus kravu apjomus ar tiem var pārvadāt? Konteinerus gan iedala pēc veida un lieluma, tomēr arī ir jāzina, vai konteiners, kuru izvēlaties, patiešām ir piemērots starptautiskajiem pārvadājumiem. Rakstā centīsimies sniegt atbildes uz visiem šiem jautājumiem.

Jūras transporta konteineru vēsture

Starptautisko standartizēto tērauda transporta konteineru izmantošana sākās 1940. un 50. gados, kad tos sāka izmantot gan komerciālie jūras transporta uzņēmumi, gan ASV karaspēks. Iepriekš standartizēti transporta konteineri tika lietoti visā Eiropā 20. gadsimta 30. gados, taču tikai 1950. gadu vidū sāka plaši izmantoti konteinerus, kurus mēs vislabāk pazīstam mūsdienās.

Jūras transporta uzņēmumi vienmēr ir meklējuši visefektīvāko veidu kravu pārvadāšanai pāri okeāniem un arī ar citiem transporta veidiem. Līdz ar globalizāciju radās nepieciešamība standartizēt pārvadājumu procesu dažādās valstīs un dažādiem uzņēmumiem, tāpēc tika radīti modernie intermodālie konteineri un to izmantošanas noteikumi, kurus pazīstam kā ISO standartus.

ISO standarti, ko publicēja no 1968. līdz 1970. gadam, satur konsekventus noteikumus par preču iekraušanu, transportēšanu un izkraušanu visā pasaulē. Starptautiski standartizētu transporta konteineru attīstība un plaša izmantošana lielā mērā palīdzēja pilnveidot starptautisko tirdzniecību, un tai bija liela nozīme pasaules globalizācijā.

Transporta konteineru kvalitātes klasifikācija

Meklējot dažādus transporta konteinerus, jūs varat saskarties ar tādiem terminiem kā “as-is-container” vai “wwt container”. Šie termini apzīmē konteinera kvalitāti.

Kādas ir kvalitātes pakāpes un kāpēc tās nepieciešams pārzināt?

Dažādas kvalitātes konteinerus parasti piekrauj atšķirīgi. Lai gan dažas kravas, piemēram, izejvielas, bieži vien var nosūtīt parastajos sauskravas konteineros vai atvērtos konteineros, daudzām precēm ir īpašas transporta prasības. Lai sniegtu klientiem informāciju par konteinera kvalitāti, vecumu un veidu, piemēram, vai konteiners ir gaisa vai ūdensnecaurlaidīgs, tiek izmantoti tālāk minētie konteinera kvalitātes apzīmējumi.

A klases konteineri

Augstākās kvalitātes konteineri, parasti pavisam jauni, bez skrāpējumiem vai nodiluma pazīmēm.

Viena brauciena konteineri

Pavisam jauni konteineri, kas veikuši tikai vienu braucienu no ražotāja uz galamērķa valsti. Lielākoties bez jebkādām nodiluma pazīmēm, izņemot nelielus skrāpējumus.

Vēja un ūdens necaurlaidīgi (wind and water tight — wwt) konteineri

Konteineri, kuriem ļoti reti mēdz būt noplūdes vai caurumi. Konteiners tiek uzskatīts par “wwt”, ja tajā nevar iekļūt gaiss vai ūdens. Parasti tie vecāki par 8 gadiem, sadalīti kategorijās atkarībā no savas kvalitātes.

“Kravas vērti” (cargo worthy — cw) konteineri

Visbiežāk izmantotie B klases konteineri, kas jau ir veikuši vairākus braucienus, bet joprojām ir darba kārtībā. To cena var būt atkarīga no konteinera kvalitātes un vecuma.

“Konteineri kā ir” (as-is containers)

Tādi konteineri, kas vairs nav “kravas vērti”. Šiem konteineriem ir pārāk daudz sarūsējušu vietu vai strukturālu problēmu, un tas nozīmē, ka krava var tikt sabojāta transportēšanas laikā.

Kādi ir transporta konteineru veidi?

Lielākajai daļai no mums transporta konteineri vienkārši ir krāsainas, taisnstūrainas kastes uz kuģiem vai ostās, kur tās gaida iekraušanu. Lai gan lielākā daļa transporta konteineru ir pazīstami kā “vispārēja pielietojuma” vai “sauskravas” konteineri (tās pašas attēlā redzamās noslēgtās kastes, ko galvenokārt izmanto sausu kravu pārvadāšanai), patiesībā ir daudz dažāda veida transporta konteineru, kas atšķiras gan ar savu pielietojumu, gan izmēriem un pat ar formu.

Shipping containers at port container terminal

Jūras transporta konteineriem ir dažādi izmēri un lielums, lai gan visizplatītākie ir 20′ un 40′ sauskravas konteineri. © Pexels.

Lai gan vairāk nekā 90 procenti pasaules jūras transporta konteineru ir sauskravas konteineri, to lielums ir atšķirīgs. Skaidrs, ja jūsu transporta konteinera izmēri ir ļoti svarīgi, jo tie nosaka, cik daudz kravas varat iekraut savā konteinerā (vai uz tā) un cik tas maksās, jo par dažādu izmēru konteineriem parasti tiek iekasēta atšķirīga maksa.

Dažas preces arī var nebūt piemērotas jūras transportam parastos slēgtajos konteineros. Atkarībā no jūsu kravas veida var būt nepieciešami dažāda veida konteineri, jo, piemēram, oglēm un zivīm taču ir atšķirīgas pārvadāšanas prasības. Par laimi, jūras transporta konteineru standartizācija ir padarījusi konteineru veida izvēli un izpratni ļoti vienkāršu.

Sauskravas konteiners (Dry Cargo – DC)

Image of 20 feet dry container.

20 pēdu sauskravas konteiners.

Izplatītākais konteineru veids neapšaubāmi ir sauskravas jeb sausās uzglabāšanas konteineri, un tādi ir aptuveni 90 procenti no visiem transporta konteineriem. Šos konteinerus galvenokārt iedala 20 vai 40 pēdu konteineros, un tos izgatavo vai nu no alumīnija, vai no tērauda. Tie ir piemēroti vairumam kravas veidu. Sauskravas alumīnija konteineriem ir nedaudz lielāka kravnesība nekā tērauda konteineriem, un sauskravas tērauda konteineriem ir nedaudz lielāka iekšējā kubatūra.

Izplatītākie sauskravas konteineru lielumi:

  • 20 pēdu sauskravas konteiners = 20ft DC
  • 40 pēdu sauskravas konteiners = 40ft DC

Augstais sauskravas konteiners (High Cube – HC)

Picture of 40ft High Cube container.

40 ft augstais konteiners.

Augstie sauskravas konteineri ir līdzīgi parastajiem konteineriem visos aspektos, izņemot augstumu. Tie ir par 1 pēdu augstāki, tāpēc tajos vairāk vietas kravai. Augstajiem sauskravas konteineriem galvenokārt ir šādi izmēri:

  • 40 pēdu augstais sauskravas konteiners = 40ft HC
  • 45 pēdu augstais sauskravas konteiners = 45ft HC

Atvērta tipa konteiners (Open Top – OT)

Picture of 20ft Open Top container.

20 ft atvērta tipa konteiners.

Atvērta tipa konteineri ir vēl viens jūras transporta konteineru standarta veids, un tos galvenokārt izmanto ļoti smagu kravu pārvadāšanai. Atvērtā tipa konteinerā ir vieglāk iekraut un izkraut smagas vai sarežģītas formas kravas, un tērauda vai alumīnija augšas vietā konteiners var būt pārklāts ar brezentu.

  • 20 pēdu atvērtā tipa konteiners = 20ft OT
  • 40 pēdu atvērtā tipa konteiners = 40ft OT
  • 40 pēdu atvērtā tipa augstais konteiners = 40ft OT HC

Platformas konteiners (Flat Rack – FR)

Picture of 20ft Flat Rack container.

20 ft platformas konteiners.

Platformas konteineri ar atlokāmiem sāniem ir ļoti labi piemēroti visdažādāko preču pārvadāšanai, ieskaitot īpaši smagas kravas, kuras jāiekrauj no augšas vai no sāniem. Atlokāmie un neatlokāmie platformas konteineri var būt ar starpsienām vai bez tām.

  • 20 pēdu platformas konteiners = 20ft FR
  • 40 pēdu platformas konteiners = 40ft FR
  • 40 pēdu platformas augstais konteiners = 40ft FR HC

Refrižeratorkonteiners (Refrigerated – RF)

Picture of 20ft Reefer container.

20 ft refrižeratorkonteiners.

Refrižeratorkonteinerus jeb rīferkonteinerus izmanto, lai pārvadātu preces, kurām transportēšanas laikā nepieciešama noteikta temperatūra, piemēram, augļus, dārzeņus, piena produktus un gaļu. Šie konteineri ir aprīkoti ar saldēšanas iekārtu, kas saņem elektrisko strāvu no kuģa elektrotīkla.

  • 20 pēdu refrižeratorkonteiners = 20ft RF
  • 40 pēdu refrižeratorkonteiners = 20ft RF

Izolētais jeb termokonteiners

Šiem transporta konteineriem ir temperatūras regulēšanas ierīces — parasti, lai uzturētu augstāku temperatūru nekā parastajos konteineros. Tie ir piemēroti termiski jutīgu produktu pārvadāšanai lielos attālumos.

  • 20 pēdu izolētais konteiners
  • 40 pēdu izolētais konteiners

Īpašie transporta konteineri

Seši galvenie konteineru veidi, kurus šeit uzskaitījām, tiek izmantoti visbiežāk, bet ir arī daudz dažādu tā saukto īpašo transporta konteineru. Šiem konteineriem parasti ir šaurāks pielietojums, kas nozīmē, ka tie ir piemēroti noteiktam kravas veidam.

Šādi konteineri ir:

Ventilējamais transporta konteiners

Ventilācijas sistēma ļauj izplūst karstajam gaisam, un konteinerā ieplūst svaigs gaiss, kas nepieciešams noteikta veida precēm. Šos konteinerus visbiežāk izmanto kafijas pārvadāšanai, tāpēc tos dažreiz dēvē arī par kafijas konteineriem.

ISO tvertnes transporta konteiners

Tiek izmantots šķidrumu un gāzu pārvadāšanai, tvertnes konteineros var pārvadāt dažādas kravas, gan naftu, gan bīstamas vielas (vairāk par bīstamo kravu pārvadāšanu varat lasīt šeit).

Tuneļveida transporta konteiners

Līdzīgs standarta sauskravas konteineram, bet ar durvīm abos galos, kas ļauj vieglāk piekļūt kravai.

Atvērtu sānu konteiners

Standarta izmēra sauskravas konteiners ar sānu durvīm (ērtāka piekļuve).

Dubultdurvju transporta konteiners

Tāds pats kā iepriekšējais, bet durvis tam var būt visā sānu platumā, tā nodrošinot vislabāko piekļuvi no sāniem.

Kā jau varat nojaust, transporta konteineru saraksts ar šo nebūt nebeidzas. Šeit varat lasīt vēl par citiem dažāda veida transporta konteineriem un to pielietojumu.

Kādi ir jūras transporta konteineru izmēri un kravnesība?

Nākamajā tabulā ir sniegti visbiežāk sastopamo veidu konteineru izmēri metriskajā sistēmā. Izvēloties transporta konteineru, vienmēr savam piegādātājam apstipriniet konteineru izmērus, lai būtu drošība, ka jūs abi runājat par viena un tā paša veida konteineriem.

Iekšējais garums (m)Iekšējais platums (m)Iekšējais augstums (m)Kravnesība (kg)Ietilpība (m3)
20′ Dry Container5,902,352,3921 70033,2
40′ Dry Container12,032,352,3926 80067,7
20′ High Cube5,902,352,6926 50037,2
40′ High Cube12,032,352,7026 50076,3
20′ Open Top5,892,352,3528 22032,5
40′ Open Top12,032,352,3426 50066,2
20′ Reefer Container5,442,292,2727 70028,3
40′ Reefer Container11,562,282,2529 52059,3
20′ Flat Rack5,942,402,3530 14033,5
40′ Flat Rack12,132,402,1440 00062,2

Noslēgums

Jūras transporta konteineriem ir dažāda forma un izmēri. Ikvienam, kas vēlas sūtīt preces starptautiskā jūras transporta konteineros, ieteicams iepazīties ar dažādiem konteineru veidiem, pielietojumu un izmēriem, jo tā var ietaupīt gan laiku, gan naudu. Ir svarīgi paturēt prātā, ka dažādiem konteineriem ir atšķirīgas izmaksas.

Standarta izmēru transporta konteineriem, piemēram, 20’ un 40’ sauskravas konteineriem, parasti ir fiksēta maksa, bet īpašajiem transporta konteineriem parasti nepieciešams pieprasīt tiešo piedāvājumu no pakalpojuma sniedzēja.

Loģistikas platforma MyDello nepilna gada laikā ir kļuvusi par partneri tūkstošiem uzņēmumu ikdienas loģistikas pārvaldībai. Kopš platformas darbības uzsākšanas mēs to pastāvīgi esam papildinājuši, lai loģistiku padarītu pilnīgi automātisku. 

Platforma MyDello tika nodibināta 2021. gadā, un tās uzdevums ir padarīt loģistiku vienkāršu un efektīvu. MyDello galvenais mērķis — sniegt vienkāršu risinājumu, ar kuru loģistikas speciālists var rīkoties ikdienā un kura ilgtermiņa mērķis ir padarīt visu piegādes ķēdes organizāciju pilnīgi automātisku; platformai attīstoties, šis mērķis kļūst aizvien reālāks.  

MyDello apvieno dažādus piegādes ķēdes posmus: mēs samazinām starpnieku skaitu, digitalizējam visu informāciju un palīdzam nodrošināt minimālas loģistikas izmaksas. Mūsu dati liecina, ka platformas izmantošana ļauj samazināt izmaksas vidēji par 15-20%, un mūsu klienti to augstu novērtē. 

MyDello šobrīd ir pieejama Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Tomēr mēs plānojam turpmāku izaugsmi un drīz sāksim piedāvāt pakalpojumus Zviedrijas uzņēmumiem. 

Par to, kā mūsu platforma aktīvi attīstās, vairāk lasiet vietnē: https://rus.delfi.ee/statja/120072924/estonskaya-innovacionnaya-logisticheskaya-platforma-aktivno-razvivaetsya. 

Starptautiskā tirdzniecība un loģistika ir sarežģīta. Dažādās valstīs ir atšķirīgi likumi un noteikumi, un tik tiešām nav viegli tos izprast un ievērot. Tāpēc ir ieviesti standartizēti globālie noteikumi, ko dēvē par preču piegādes noteikumiem un kas pazīstami arī kā Incoterms.

Piegādes noteikumi ir standarta līgums, ko izmanto, lai noteiktu pārdevēja un pircēja atbildību par preču pārvadāšanu. Vienkārši sakot, piegādes noteikumi nosaka, cik lielā mērā piegādātājs nodrošina preču pārvadāšanu un kurā brīdī pircējs pārņem atbildību par pārvadāšanas procesu.

Jāņem vērā divi galvenie aspekti:

  • Līdz kuram brīdim pārdevējs sedz frakta izmaksas un kopš kura brīža par transportu maksā pircējs.
  • Līdz kuram brīdim pārdevējs atbild par kravas bojājumu vai nozaudēšanas risku un kopš kura brīža par to atbild pircējs.

Turklāt daži Incoterms noteikumi nosaka, vai krava ir jāapdrošina.

Kas ir Incoterms?

Ar Incoterms agrāk vai vēlāk saskaras ikviens, kurš ir iesaistīts starptautiskajos preču pārvadājumos. Incoterms — Starptautisko tirdzniecības noteikumu saīsināts nosaukums — ir iepriekš definētu tirdzniecības noteikumu kopums, kas attiecas uz starptautiskajām komerctiesībām. Šie noteikumi nosaka preču pirkšanā vai pārdošanā iesaistīto pušu tiesības un pienākumus.

Kāpēc ir nepieciešami Incoterms? Tāpēc, ka starptautiskā tirdzniecība un loģistika ir sarežģīta un dažādās valstīs ir atšķirīgi likumi un noteikumi, kurus bieži vien ir grūti izprast un ievērot. Tādējādi pastāv risks, ka dažādās valstīs starptautisku kravas pārvadājumu noteikumus var interpretēt atšķirīgi.

Lai starptautiskos kravas pārvadājumus padarītu saprotamākus gan pircējiem, gan pārdevējiem, ir ieviesti standartizēti globālie noteikumi, ko sauc par Starptautiskajiem tirdzniecības noteikumiem jeb Incoterms.

Loading container on a train + Incoterms 2020 official logo

Incoterms® 2020.

Kā pielieto Incoterms?

Incoterms var pazīt pēc trīs burtu terminu kombinācijām, kādas visbiežāk sastopamas starptautiskajos preču tirdzniecības līgumos. Šie noteikumi tiek iekļauti tirdzniecības līgumos, lai nodrošinātu standarta risinājumus attiecībā uz piegādes izmaksām, riskiem un atbildību. Veicot starptautiskus preču pārvadājumus, nepieciešams zināt, ko nozīmē dažādi preču piegādes termini.

Katru Incoterms noteikumu apzīmē ar trim burtiem, kam seko atrašanās vietas nosaukums, piemēram, CIF London. Tas sniedz pircējam un pārdevējam informāciju par pārvadāšanas noteikumiem, riskiem un izmaksām par kravas nogādāšanu noteiktajā vietā. Lai izprastu šī Incoterms noteikuma nozīmi, mums vispirms jāiepazīstas ar dažādiem Incoterms veidiem.

Pavisam ir 11 noteikumi par to, kurš par ko atbild starptautiskos tirdzniecības darījumos: EXW, FCA, FOB, FAS, CPT, CIF, CFR, CIP, DPU, DAP, DDP. Dažādi Incoterms noteikumi attiecas uz dažādiem kravas pārvadājumu veidiem. Atkarībā no pārvadājuma veida šos noteikumus iedala divās kategorijās:

  • EXW, FCA, CPT, CIP, DPU, DAP un DDP attiecina uz visiem pārvadājumu veidiem (jūras pārvadājumi, autopārvadājumi, dzelzceļa pārvadājumi, gaisa pārvadājumi)
  • FAS, FOB, CFR, CIF attiecina tikai uz jūras pārvadājumiem.

Kura ir jaunākā Incoterms versija?

Jaunākais Incoterms noteikumu kopums ir Incoterms 2020 — devītā oficiālā Incoterms versija, kas publicēta 2019. gada 10. septembrī. Starptautiskās Tirdzniecības palātas pirmā publikācija par starptautiskās tirdzniecības noteikumiem iznāca 1923. gadā, bet pirmie Incoterms oficiāli tika publicēti 1936. gadā, un nākamajos gados tos atjaunināja.

Kāpēc Incoterms ir svarīgi?

Lai gan Incoterms tiek izmantoti, lai nodrošinātu skaidrību par darījumiem un starptautisko pārvadājumu noteikumiem, pirmajā acu uzmetiena tie var šķist nesaprotami. Nespeciālistam frāze “CIF Incoterms” neko daudz nenozīmē. Trešās puses loģistikas uzņēmumi, piemēram, MyDello, katru dienu strādā ar Incoterms, taču ir ļoti svarīgi, lai gan pircējs, gan pārdevējs saprastu, ko tieši viņi paraksta, kad pauž piekrišanu starptautiskam tirdzniecības līgumam.

Turklāt daži Incoterms noteikumi nosaka, vai krava ir jāapdrošina. Ja nesaprotat Incoterms, tad tas nozīmē, ka jums var būt daudz lielākas kravas transporta izmaksas, nekā sākotnēji plānojat. Tādēļ Incoterms vienmēr jāņem vērā, sastādot pārvadājumu izmaksu aplēses.

Piemēram, CFR, CIF un FAS Incoterms pircējam prasa segt visas izmaksas galamērķa ostā un organizēt pārvadāšanu no ostas līdz galamērķim. Pircēji, kas par to nav informēti, var iedomāties, ka sūtījums tiks piegādāts galamērķī, bet viņus sagaida nepatīkams pārsteigums, kad sūtījums nonāk galamērķa ostā.

Piemērs:

Sūtījumam no Londonas uz Šanhaju Incoterms CIP Shanghai nozīmē, ka pārdevējs Apvienotajā Karalistē ir atbildīgs par preču pārvadāšanu uz pircēja norādīto galamērķi, šajā gadījumā — Šanhaju. Tomēr risks tiek nodots pircējam, kad preces no pārdevēja telpām iekrauj kuģī. Saskaņā ar Incoterms noteikumu CIP pārdevējam arī jāapdrošina preces pircēja labā pārvadāšanas laikā.

Ja atklājas, ka preces pēc ierašanās galamērķī ir bojātas, pārdevēja apdrošināšana sedz pircēja izmaksas, jo tā paredz CIP līgums. Saskaņā ar CPT pircējs pats sedz šādus zaudējumus.

Četri Incoterms veidi

Tāpēc ir jāizprot Incoterms noteikumi, kuri attiecas uz jūsu starptautiskajiem preču pārvadājumiem. Tātad vispirms mums ir jāsaprot, kā tiek lasīti Incoterms un ko tie nozīmē. Kopumā Incoterms noteikumus var iedalīt četrās kategorijās atkarībā no atbildības, kādu tie uzliek pārdevējam un pircējam:

  • “C” Incoterms noteikumi (CFR, CIF, CPT, CIP) — pārdevējs vai ražotājs atbild par preču pārvadāšanas līguma noslēgšanu un samaksu par pārvadāšanu, bet neatbild par papildu izmaksām vai preču zudumu pēc preču nosūtīšanas. Pārdevējs preces neapdrošina.
  • “D” Incoterms noteikumi (DPU, DAP, DDP) — pārdevējs vai ražotājs atbild par visām izmaksām un riskiem, kas saistīti ar preču piegādi galamērķī. Uz pārdevēju gulstas lielākā daļa atbildības.
  • “E” Incoterms noteikums (EXW) — vienīgais noteikums, saskaņā ar kuru pārdevējs vai ražotājs preces pircējam nodod savās telpās. Tad pārdevēja atbildība ir vismazākā.
  • “F” Incoterms noteikumi (FCA, FAS, FOB) — pārdevējs vai ražotājs atbild par preču piegādāšanu pircēja norādītajam pārvadātājam.

Kā redzam iepriekš, pircējam vienmēr jāpievērš uzmanība Incoterms noteikumiem, kad tiek norādītas piegādes izmaksas jebkuram pārvadājumu veidam — neatkarīgi no tā, vai pārvadājumu veic pa sauszemi, pa gaisu vai pa jūru. Daži Incoterms noteikumi uzliek pārdevējam lielāku atbildību, savukārt citi pārdevējam var šķist pievilcīgāki. Jebkurā gadījumā nepieciešams ņemt vērā iespējamos starptautisko pārvadājumu kavējumus un vienmēr apdomāt visas iespējas, kas ļautu atrast jums piemērotāko risinājumu.

Ko nozīmē dažādie Incoterms noteikumi?

Tagad, kad saprotam, kāpēc Incoterms noteikumi ir svarīgi un kā tie tiek iedalīti kategorijās un izmantoti, ir pienācis laiks izskaidrot katru no tiem sīkāk. Lūk, visu Incoterms noteikumu padziļināts izskaidrojums. Šeit ir labi pārskatāma un visaptveroša tabula ar visiem Incoterms noteikumiem, to riskiem, izmaksām un paskaidrojumiem.

Komersanti, kuri nodarbojas ar starptautiskiem pārvadājumiem, jo īpaši ar jūras kravu pārvadājumiem, papildus Incoterms noteikumiem var saskarties vēl ar citiem noteikumiem un saīsinājumiem. Pārskats par jūras kravu pārvadājumu noteikumiem līdztekus Incoterms ir atrodams šajā lapā.

Incoterms noteikumi visiem pārvadājumu veidiem (jūras pārvadājumi, gaisa pārvadājumi, dzelzceļa pārvadājumi, autopārvadājumi)

Šie Incoterms noteikumi ir zināmi visiem starptautiskajiem loģistikas operatoriem, tirgotājiem, ražotājiem, eksportētājiem un importētājiem. Katrs Incoterms noteikums ir piegādes līguma veida nosaukuma saīsinājums. Tālāk uzskaitītie Incoterms 2020 noteikumi attiecas uz visiem pārvadājumu veidiem.

EXW – Ex Works (nosaukta piegādes vieta)

Pārdevējs izsniedz preces savās telpās, bet pircējs uzņemas visus riskus, kas saistīti ar preču nogādāšanu galamērķī. Šis noteikums uzliek maksimālu atbildību pircējam un minimālu atbildību pārdevējam. EXW regulāri tiek izmantots, iesniedzot sākotnējo preču pārdošanas piedāvājumu bez transporta izmaksām.

Ja puses vēlas, lai pārdevējs uzņemas atbildību par preču iekraušanu un par riskiem un izmaksām, kas saistītas ar iekraušanu, tad tas ir jāprecizē, pievienojot konkrētu formulējumu tirdzniecības līgumā.

FCA – Free Carrier (nosaukta piegādes vieta)

Pārdevējs preces, kam saņemta eksporta atļauja, piegādā noteiktā vietā, tostarp arī paša pārdevēja telpās. Preces var tikt piegādātas pircēja norādītam pārvadātājam vai citai pircēja norādītai pusei.

Pārdevējs atbild par preču iekraušanu pircēja norādītā pārvadātāja transportlīdzeklī, ja piegāde notiek pārdevēja telpās. Ja piegāde notiek kādā citā vietā, tad tiek uzskatīts, ka pārdevējs preces ir piegādājis, kad tās ir piegādātas norādītajā vietā, bet tālāk pircējs ir atbildīgs gan par preču izkraušanu, gan par to iekraušanu sava pārvadātāja transportlīdzeklī.

CPT – Carriage Paid To (noteikta galamērķa vieta)

Pārdevējs maksā par preču transportēšanu līdz noteiktajai vietai galamērķa valstī. Taču preces tiek uzskatītas par piegādātām, kad tās ir nodotas pirmajam jeb galvenajam pārvadātājam. Tas nozīmē riska nodošanu pircējam, kad preces nosūtīšanas vietā eksportētāja valstī tiek nodotas šim pārvadātājam. Pārdevējs ir izpildījis savas saistības, kad preces ir nodotas pārvadātājam, nevis tad, kad tās sasniedz galamērķi.

Pārdevējs ir atbildīgs par sākotnējām izmaksām, ieskaitot eksporta muitošanas un kravas pārvadājuma izmaksas nosūtīšanai uz norādīto galamērķa vietu. Tas var būt pats galamērķis, piemēram, pircēja telpas, vai galamērķa osta. Par to ir jāvienojas pārdevējam un pircējam.

CIP – Carriage and Insurance Paid to (noteikta galamērķa vieta)

Līdzīgi kā CPT gadījumā, bet pārdevējam jāapdrošina preces pārvadāšanas laikā. Saskaņā ar Incoterms 2020 CIP noteikums prasa, lai pārdevējs apdrošinātu preces par 110% no līguma vērtības. Arī šeit pārdevējs ir izpildījis savu pienākumu brīdī, kad preces nodotas pārvadātājam, nevis tad, kad preces sasniedz galamērķi. Risks no pārdevēja tiek nodots pirmajam pārvadātājam, kad tas pieņem preces.

DAP – Delivered At Place (noteikta galamērķa vieta)

Pārdevēja pienākums ir izpildīts, kad preces ir gatavas iekraušanai padotajā transportlīdzeklī norādītajā galamērķa vietā. Pircējs uzņemas izmaksas un riskus, kas saistīti ar preču izkraušanu, nepieciešamības gadījumā organizē importēto preču atmuitošanu un importa nodokļa samaksu.

DPU – Delivered At Place Unloaded (noteikta galamērķa vieta)

Pārdevējam preces ir jāpiegādā un jāizkrauj noteiktajā galamērķa vietā. Pārdevējs sedz visas transporta izmaksas, ieskaitot eksporta nodevas un pārvadājumu izmaksas, veic izkraušanu no galvenā pārvadātāja galamērķa ostā un samaksā galamērķa ostas nodevu, kā arī uzņemas visu risku līdz nogādāšanai galamērķa ostā vai terminālī.

Pārdevēja pienākums ir izpildīts, tiklīdz preces ir izkrautas norādītajā galamērķī, un viņš uzņemas risku līdz brīdim, kad tās nonāk galamērķa ostā vai terminālī.  Visas izmaksas pēc izkraušanas (piemēram, ievedmuitu, nodokļus, muitas un pārvadāšanas izmaksas) sedz pircējs. Tomēr noteikti jāņem vērā, ka jebkādas kavēšanās vai dīkstāves izmaksas terminālī parasti sedz pārdevējs.

DDP – Delivered Duty Paid (noteikta galamērķa vieta)

Pārdevējs ir atbildīgs par preču piegādāšanu norādītajā vietā galamērķa valstī un sedz visas izmaksas, kas saistītas ar preču nogādāšanu galamērķī (t.sk. ievedmuitas nodevas un nodokļus). Pircējs atbild par izkraušanu. Risks pāriet pie pircēja, kad preces ir piegādātas norādītajā galamērķa vietā.

DDP prasa, lai pārdevējs būtu informēts par visām nodevām, nodokļiem un noteikumiem pircēja valstī, tāpēc šis noteikums jāizmanto piesardzīgi.

Jūras un iekšzemes ūdensceļu pārvadājumu Incoterms

Šie ir četri Incoterms 2020 noteikumi starptautiskajai tirdzniecībai, kad pārvadājumi notiek tikai pa ūdeni.

Tomēr šie Incoterms parasti netiek piemēroti pārvadājumiem okeāna kravas konteineros. Tas tāpēc, ka riska un atbildības nodošana notiek brīdī, kad preces tiek iekrautas kuģī, bet šobrīd nav iespējams pārbaudīt preču stāvokli konteineros.

FAS – Free Alongside Ship (norādīta nosūtīšanas osta)

Sūtījums tiek uzskatīts par piegādātu, kad preces novietotas pie pircēja kuģa norādītajā nosūtīšanas ostā. Tas nozīmē, ka no šī brīža pircējs sedz izmaksas un uzņemas riskus. FAS pēc noklusējuma prasa, lai pārdevējs atmuito preces eksportam. Ja paredzēta citāda rīcība, tad līgums ir jāgroza.

FOB – Free on Board (norādīta nosūtīšanas osta)

Pārdevējs sedz visas izmaksas un uzņemas riskus līdz brīdim, kad preces tiek iekrautas kuģī. Pārdevēja pienākumos ietilpst preču atmuitošana eksportam nosūtīšanas valstī.

CFR – Cost and Freight (norādīta galamērķa osta)

Pārdevējs maksā par preču pārvadāšanu līdz norādītajai galamērķa ostai. Risku nodošana pircējam notiek līdz ar preču iekraušanu kuģī eksportētāja valstī.

Pārdevējs ir atbildīgs par sākotnējām izmaksām, tostarp par eksporta atmuitošanas un fraktēšanas izmaksām pārvadāšanai uz norādīto ostu. Kravas nosūtītājs nav atbildīgs par piegādi galamērķī no šīs ostas vai par apdrošināšanu.

CIF – Cost, Insurance & Freight (norādīta galamērķa osta)

Pārdevējs ir atbildīgs līdz brīdim, kad preces ir izkrautas no kuģa galamērķa ostā. Pārdevējam jāveic atmuitošana, jānodrošina galvenais transports uz galamērķa ostu un preču apdrošināšana. Pārdevēja piegādes pienākumi beidzas līdz ar preču nodošanu pārvadātājam.

Noslēgums

Incoterms noteikumi sniedz vitāli svarīgu informāciju par starptautisko kravas pārvadājumu izmaksām un līgumslēdzēju atbildību. Nepieciešams pievērst uzmanību Incoterms noteikumiem, gan saņemot piedāvājumus no tirgotāja vai ražotāja, gan arī no transporta un loģistikas uzņēmumiem.

Incoterms noteikumu nepārzināšana var izraisīt kravas piegādes aizkavēšanos un arī to, ka jums būs jāsedz piegādes papildu izmaksas vai arī pašam jāorganizē transports piegādes maršruta pēdējā posmā.

Table 1. Incoterms 2020.

Līdz ar MyDello darbības uzsākšanu Baltijas valstīs 2021. gada maijā, klientu skaits šajā reģionā ir palielinājies, sasniedzot vairāk nekā 2000 klientu. Viens no Latvijas klientiem, kam ir pozitīva sadarbības pieredze ar MyDello, ir Printful – Latvijas pirmais “vienradzis”. Uzziniet vairāk par uzņēmuma pieredzi, pārvaldot kravu sūtījumus no dažādām valstīm, izmantojot MyDello.

MyDello un Printful – sadarbības stāsts

Printful ir uzņēmums, kas piedāvā drukāšanas un piegādes pakalpojumus tiešsaistes uzņēmumiem visā pasaulē pēc pieprasījuma. Kā vienu no galvenajām priekšrocībām, sadarbojoties ar MyDello, Printful saskata vienkāršoto procesu veicināšanu – vairs nav īpaši jāgatavojas un jākārto daudz dokumentu, jo globālā līmenī ir pieejami pārstāvji, kas atbalsta uzņēmumu jebkurā laikā.

“Mēs meklējām loģistikas partneri, un mūs uzrunāja MyDello pārstāvji. Mums šķita, ka šis pakalpojums balstās uz kvalitatīvu komunikāciju. Viss process darbojas ļoti organiski, un tas ir ievērojami atvieglojis mūsu iekšējos procesus. Mēs saņemam skaidrus piegādes termiņus un varam labāk saprast, kur prece atrodas,” stāsta Printful reģionālais operāciju direktors Eiropā Raivis Pētersons.

Kravu pārvadājumu organizēšana ar MyDello palīdzību – kādas priekšrocības tiek piedāvātas uzņēmumiem?

Viena no galvenajām Printful un MyDello sadarbības priekšrocībām ir informētība ik uz soļa – kad krava ir paņemta, kur tā konkrētajā brīdī atrodas vai cik dienas ir atlikušas līdz tās piegādei. Tāpat Printful norāda, ka platforma “MyDello” sniedz iespēju pieprasīt kravas nosūtīšanu no jebkuras valsts ar izdevīgiem, konkurētspējīgiem noteikumiem.

Kā minēja Printful, saziņas process starp MyDello un Printful ir bijis lielisks, un citi uzņēmumi noteikti no tā varētu mācīties. “Tas ir tas, ko klients sagaida, un efektīva komunikācija ir ļoti svarīga jebkurā uzņēmumā. Ja uzņēmums vēlas uzlabot savu darbību, iegūt skaidrāku informāciju par piegādes termiņiem un izdevīgiem cenu nosacījumiem, kā pakalpojumu sniedzēju iesaku izmantot MyDello,” norāda Printful reģionālais operāciju direktors Eiropā Raivis Pētersons.

Skatīt Printful stāstu par sadarbību ar MyDello: šeit

Par MyDello

MyDello ir jauna digitālā tiešsaistes platforma, kas ļauj Latvijas uzņēmējiem vienkāršot starptautiskās piegādes ķēdes plānošanu. Ar platformas palīdzību vien dažu sekunžu laikā uzņēmēji var saņemt informāciju par kravas nosūtīšanas izmaksām un aptuveno piegādes laiku kravas galamērķī ārvalstīs. Platforma ļauj plānot dažāda veida kravu pārvadājumus ar gaisa, sauszemes un jūras transportu. MyDello palīdz jums vienā mirklī atrast labākās globālās transporta iespējas. Apskatiet, kā tas darbojas šeit.

Par Printful

Printful  piedāvā drukāšanas pakalpojumu pēc pieprasījuma, kas palīdz cilvēkiem savas idejas pārvērst zīmolos un precēs. Uzņēmums saskaņā ar individuālu pasūtījumu veic apģērbu, aksesuāru, kā arī mājas un sadzīves priekšmetu piegādi tiešsaistes uzņēmumiem. 2020. gadā uzņēmums sasniedza 208 miljonu ASV dolāru ieņēmumu atzīmi un nesen kļuva par pirmo Latvijas “vienradzi” (uzņēmumu, kura vērtība pārsniedz 1 miljardu ASV dolāru). Kopš Printful dibināšanas 2013. gadā, uzņēmumam ir uzticēts piegādāt vairāk nekā 38 miljonus preču, bet uzņēmuma 9 ražošanas centros visā pasaulē strādā vairāk nekā 1800 cilvēku.

Sekojiet MyDello jaunumiem sociālajos tīklos: LinkedIn un Facebook.